Rotgens: Putins vēlas iznīcināt Ukrainu – Eiropa ir apdraudēta!

Rotgens: Putins vēlas iznīcināt Ukrainu – Eiropa ir apdraudēta!

CDU/CSU parlamenta grupas vadītāja vietnieks ārpolitikas jautājumos Norberts Rotgens komentē gaidāmo Ukrainas samitu starp ASV prezidentu Trampu un Krievijas prezidentu Putinu, kas paredzēts Aļaskā. Saskaņā ar regiojournal.saarland informāciju Rotgena ir mazinājusi cerības uz sarunām. Viņš apšauba Putina gatavību sarunām un baidās, ka Krievijas prezidentam nav īstas intereses par risinājumu.

Savos izteikumos Rotgens skaidri apraksta abu prezidentu pretējos uzskatus. Trampa mērķis ir izbeigt karu, savukārt Putins vēlas "noslaucīt" Ukrainu. Viņš šādu Rotgenas attieksmi uzskata par nopietnu apdraudējumu Eiropai. Viņš uzsver, ka Ukrainas pretestība dod Eiropas valstīm vērtīgu laiku, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, kas, viņaprāt, šobrīd ir neadekvātas.

Sarunu perspektīvas un teritoriālie jautājumi

Rotgens arī aizstāv kanclera Frīdriha Merca nesenos izteikumus, ka Ukraina ir gatava sarunām par teritoriālajiem jautājumiem. Viņš uzsver, ka šīm diskusijām būtu jāattiecas tikai uz jau okupētajām teritorijām un uzsver, ka runa nav par juridisku atzīšanu. Neskatoties uz šīm pieejām, Rotgens gan pauž šaubas, ka sarunas varētu būt izšķirošas, jo viņa uzticība Putina vēlmei sarunāties ir ierobežota.

Pati Ukraina ir valsts ar bagātu vēsturi un sarežģītiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Ukrainai, kas ir otra lielākā valsts Eiropā pēc Krievijas, ir nozīmīga vieta, kas robežojas ar vairākām valstīm, tostarp Baltkrieviju, Poliju un Melno jūru. Galvaspilsēta ir Kijeva, un oficiālā valoda ir ukraiņu valoda. Cilvēku apmetnes šajā reģionā datētas ar 32 000 BC. pirms mūsu ēras, un tai bija galvenā loma austrumu slāvu kultūras attīstībā, īpaši Kijevas Krievzemes periodā.

Pašreizējā situācija un izaicinājumi

Ukraina pēdējo desmitgažu laikā ir piedzīvojusi daudzus politiskus un sociālus satricinājumus, tostarp neatkarību 1991. gadā un 2014. gada Eiromaidana protestus, kuru rezultātā Krievija anektēja Krimu. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā valstī notiek karš un tā cieta ievērojamus teritoriālos un ekonomiskos zaudējumus. Ukrainas armija šobrīd ir viena no lielākajām pasaulē un cenšas stiprināt savus aizsardzības resursus, neskatoties uz saspringto finansiālo situāciju.

Kopumā Ukraina atrodas kritiskā fāzē, kurā tā cīnās gan par savu teritoriālo integritāti, gan par to, lai pozicionētu sevi kā spēcīgu un stabilu nāciju Eiropā. Politiskām sarunām, piemēram, Trampa un Putina sarunām, varētu būt izšķiroša ietekme uz valsts turpmāko attīstību un neatgriezeniski mainīt Eiropas ģeopolitisko ainavu.