Kērtiss Stigers: Mūzika dvēselei — kāpēc džezs nepieder tikai pūristiem!

Kērtiss Stigers: Mūzika dvēselei — kāpēc džezs nepieder tikai pūristiem!

Amerikāņu mūziķis Kērtiss Stigers, kurš pazīstams ar savu eklektisko muzikālo pieeju, nesenā intervijā pauž bažas par viņa mūzikas akceptu pašpasludinātajā “džeza policijā”. Neskatoties uz šo nedrošību, viņš paliek mierīgs un maz rūpējas par pūristu viedokli. Viņam galvenā uzmanība tiek pievērsta dziesmām un stāstiem, ko tās stāsta, nevis pazust kategorijās un etiķetēs. Ar gandrīz 50 gadu pieredzi, mācoties, praktizējot, spēlējot, dziedot un rakstot, Stigers ir izveidojis daudzpusīgu karjeru, kas apvieno džeza, popa, soula, blūza, kantrī un folka elementus. Viņš nespēlē džeza pūristiem, bet gan sev un savai publikai, kas pasvītro viņa iekšējo muzikālo brīvību. Tā viņa ziņo Zārbrikenes laikraksts.

Džeza, viena no centrālajiem mūzikas stiliem, kas iedvesmo arī Stīgerus, saknes meklējamas Amerikas Savienoto Valstu dienvidu afroamerikāņu kopienās, īpaši Ņūorleānā. Šis mūzikas stils attīstījās 19. gadsimta beigās, saplūstot Āfrikas ritmiem, Eiropas harmonijām un vietējām mūzikas tradīcijām, piemēram, blūzam un ragtime. Džezam raksturīgs īpašs prieks par improvizāciju un emocionāla izteiksmība. Stils nav fiksēts, bet ļauj mūziķiem spontāni radīt jaunas melodijas un variācijas. In Mūzikas nerds Džezs tiek raksturots kā šī brīža dzīva mūzika, ko raksturo radošā brīvība un stilistiskā daudzveidība.

Džeza attīstība

20. gadsimtā džezs ir attīstījies daudzos stilos, tostarp svingā, bībopā un fusion. Jēdziens “džezs” ir cieši saistīts ar attieksmi pret dzīvi, ko raksturo spontanitāte, radošums un izteiksme. Viena teorija par šī termina izcelsmi norāda uz slenga terminu “jasm”, kas apraksta “enerģiju” vai “dzīvības spēku”. Džezs ir turpinājis attīstīties no pirmajiem ielu mūziķiem Ņūorleānā līdz mūsdienām, kur tas ir aktīvs un dinamisks mākslas veids daudzās valstīs, tostarp Vācijā. 20. gados džezs atrada savu vietu arī Vācijā, taču nacionālsociālisma laikā to vajāja kā “deģenerētu mūziku”. Pēc Otrā pasaules kara viņš tur piedzīvoja renesansi, ko atbalstīja amerikāņu okupācijas karaspēks.

Mūsdienās džezs ir atzīta mākslas forma, ko raksturo daudzi festivāli un aktīva aina. Džeza pamatinstrumenti svārstās no saksofona un trompetes līdz klavierēm līdz bungām un citiem, un dažādi džeza stili ietver acid jazz, cool džezu, latīņu džezu un daudz ko citu. Slaveni mūziķi, piemēram, Luiss Ārmstrongs, Mailzs Deiviss un Ella Ficdžeralda, sniedza ievērojamu ieguldījumu džeza popularitātē un attīstībā.