Merz aizstāv robežkontroli: vai beidzot ir skaidrība svārstniekiem?

Merz aizstāv robežkontroli: vai beidzot ir skaidrība svārstniekiem?

Kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) ir politisko diskusiju centrā par Vācijas robežkontroli, lai apkarotu nelegālo migrāciju. Atbildot uz Luksemburgas un Polijas kritiku, Mercs aizstāvēja kontroles un uzsvēra, ka Eiropas ārējo robežu aizsardzība nav pietiekami garantēta. Šie pasākumi ir paredzēti kā pagaidu pasākumi, lai regulētu migrāciju, vienlaikus nodrošinot, ka ierobežojumi attiecībā uz svārstiem ir minimāli. Pašlaik Luksemburgā strādā vairāk nekā 50 000 Vācijas pārrobežu svārstnieku, kas liecina par šo jautājumu jutīgumu.

Luksemburgas premjerministrs Luks Frīdens aicināja pastiprināt policijas sadarbību starp valstīm, lai nepieciešamības gadījumā samazinātu vai pat atceltu kontroli. Frīdens uzsvēra, ka nevar pieļaut nelegālo imigrāciju, taču nevajadzētu kavēt valstu ekonomiskās attiecības.

Robežkontrole un to ietekme

Vienlaikus Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Polija ieviesīs pagaidu robežkontroli arī ar Vāciju. Tusks minēja, ka par to jau martā informējis Vācijas pusi. Šajā kontekstā Mercs kritizēja ziņojumus par patvēruma meklētāju atgriešanos Polijā un skaidroja pārrunas ar Tusku, lai samazinātu slogu abām pusēm. Polijā pašlaik ir spiediens no labējās konservatīvās opozīcijas (PiS), īpaši attiecībā uz Vācijas noraidījumiem.

Kanclera Merza pirmie oficiālie akti nesen tika apspriesti ZDF raidījumā “Markus Lanz”. Mercs vēlēšanu kampaņas laikā solīja ierobežot nelegālo migrāciju jau pirmajā kanclera amata dienā. Pirmajās divās nedēļās pēc valdības maiņas federālā policija uz robežas atcēla vairākus simtus cilvēku, tostarp patvēruma meklētājus. Saskaņā ar pirmo bilanci federālā policija pirmajā nedēļā atraidīja 739 cilvēkus, bet otrajā nedēļā – 1676 cilvēkus.

Migrācijas bilance

Vācijā iesniegto patvēruma pieteikumu skaits nedaudz pieauga, kas saistīts ar pastiprināto robežkontroli. Lai gan 2023. gadā tika saņemti vairāk nekā 350 000 patvēruma pieteikumu, 2025. gadā ir sagaidāms samazinājums līdz aptuveni 160 000. Nelegālās migrācijas samazināšanās ir acīmredzama arī ES līmenī: 2024. gadā notika gandrīz 240 000 nelegālu robežšķērsošanas gadījumu, kas ir par gandrīz 150 000 mazāk nekā gadu iepriekš. Iemesli tam ir stabilāka situācija Sīrijā un uzlabota ES ārējo robežu drošība.

Tajā pašā laikā nevar ignorēt kontroles ekonomiskās sekas. No 2024.gada septembra līdz decembrim izmaksas veidoja 27,6 miljonus eiro, savukārt iespējamās ekonomiskās izmaksas, kas radušās preču aprites traucējumu rezultātā, tiek lēstas līdz 1,1 miljardam eiro. Robežkontroles politiskās un finansiālās izmaksas ir augstas, savukārt faktiskos ieguvumus ir grūti izmērīt.

Rezumējot, pašreizējā situācija liecina, ka Vācijas federālā valdība uzskata robežkontroli par nepieciešamu pasākumu nelegālās migrācijas apkarošanai, tajā pašā laikā nevar ignorēt bažas un ekonomiskos izaicinājumus. Lokalo.de ziņo, ka joprojām turpinās diskusijas par pareizo līdzsvaru starp drošību un ekonomisko sadarbību. ZDF arī savos ziņojumos uzsver, ka kontrolei ir ietekme, savukārt ilgtermiņa ietekme uz migrāciju vēl jāredz.