ES uzliek bargus tarifus Krievijas dzīvnieku barībai un mēslojumam!

ES uzliek bargus tarifus Krievijas dzīvnieku barībai un mēslojumam!

2025.gada 15.jūnijā ES pieņēma lēmumu par jauniem tarifiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem un mēslošanas līdzekļiem. Lēmums tika pieņemts dalībvalstu sanāksmē Luksemburgā, kurā piekrita vairākums delegātu. Eiropas Parlaments projektam iepriekš bija devis zaļo gaismu. Šo pasākumu mērķis ir apgrūtināt Krievijas agresijas kara pret Ukrainu finansēšanu. Mercury ziņo, ka jaunie tarifi īpaši skars cukuru, etiķi, miltus, dzīvnieku barību un mēslojumu uz slāpekļa un urīnvielas bāzes.

2023. gadā ES no Krievijas importēja aptuveni ceturto daļu no tās mēslošanas līdzekļiem, kuru kopējā vērtība bija 1,28 miljardi eiro. Mēslošanas līdzekļu importa pieaugums jau ir fiksēts 2024. gadā, uzsverot šo pasākumu nepieciešamību. Tarifu paaugstinājumi tiks ieviesti pakāpeniski trīs gadu laikā: no 2025.gada jūlija jaunā tarifa likme būs no 40 līdz 45 eiro par tonnu un līdz 2028.gadam tā pieaugs līdz 315-430 eiro par tonnu.

Jauno tarifu mērķi

ES Komisija ar papildu tarifiem tiecas sasniegt vairākus mērķus. Būtiskas rūpes ir samazināt atkarību no importa no Krievijas un Baltkrievijas. Pašreizējā tarifa likme tika uzskatīta par pārāk zemu, un tā nebija efektīvs šķērslis tirdzniecībai. Tāpēc jaunie nodokļi ir paredzēti, lai nodrošinātu vietējo ražotāju veicināšanu un Eiropas mēslošanas līdzekļu nozares atbalstu, lai mazinātu iespējamo cenu pieaugumu. Priekšlikumi paredz lielākus nodokļus uzlikt atsevišķiem slāpekli saturošiem mēslošanas līdzekļiem un lauksaimniecības produktiem. Tagesschau ziņo.

Vēl viens aspekts ir nodrošinātība ar pārtiku ES. Šie jaunie pasākumi, lai nodrošinātu stabilas piegādes pasaules pārtikas piegādes ķēdē, neietekmēs Krievijas produktu tranzītu caur ES uz trešām valstīm. ES arī telefonsarunā ar ASV vienojās par stingru nostāju pret Krieviju un plāno turpmākas sankciju paketes, kas ietver arī enerģētikas un finanšu sektorus.

Politiskās reakcijas

Kanclers Frīdrihs Mercs un citi Eiropas valstu un valdību vadītāji jau ir piedraudējuši ar stingrākām sankcijām, ja turpināsies Krievijas nežēlīgie gaisa uzlidojumi lielākajām Ukrainas pilsētām. Lai apstiprinātu jaunos muitas pasākumus, nepieciešams atbalsts no 15 no 27 ES valstīm, kas kopā veido vismaz 65 procentus no ES kopējā iedzīvotāju skaita. Tas liecina par pasākumu ievērojamu politisko nozīmi.

Ar šiem jaunajiem tarifiem ES vēlas ne tikai ierobežot Krievijas finanšu resursus kara rīkošanai, bet arī būtiski samazināt savu atkarību no Krievijas lauksaimniecības produktu importa. Ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, tas ir solis ceļā uz lielāku ekonomisko neatkarību un stabilitāti reģionā.