Mežacūku problēma Zārzemē: rekords nogalina trauksmes medniekus!

Mežacūku problēma Zārzemē: rekords nogalina trauksmes medniekus!

Mežacūkas arvien biežāk kļūst par problēmu Zārzemē, īpaši tādos dzīvojamos rajonos kā Zārbrike. Medību gadā no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada marta beigām nošautas ap 8400 mežacūku, kas ir ceturtais lielākais skaits Zāras medību vēsturē. Salīdzinājumam, iepriekšējā medību gadā nošauti 7200 mežacūku, bet gadu iepriekš – ap 5500. Šis medību skaita pieaugums ir saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmi.

Arvien maigākas ziemas izraisa augstāku mežacūku jauno dzīvnieku izdzīvošanas rādītāju un tādējādi veicina to vairošanos. Tas skar ne tikai mežacūku populāciju, bet arī citas sugas. Pagājušajā gadā tika nošauti vairāk nekā 12 000 briežu, lai regulētu to populāciju, jo tie bojā jaunos kokus. Nedaudz samazinājies arī nogalināto savvaļas zosu skaits, nogalinot aptuveni 240 dzīvniekus.

Invazīvās sugas un to ietekme uz ekosistēmu

Mežacūkas ir viena no invazīvām sugām, kuras cilvēki ir izplatījuši visā pasaulē. To urbšanas darbības rezultātā ik gadu izdalās 4,9 miljoni tonnu oglekļa dioksīda, kas var paātrināt klimata pārmaiņas. Tas atbilst aptuveni 1,1 miljona vieglo automašīnu ikgadējām emisijām forschung-und-wissen.de ziņots. Šī milzīgā CO2 emisija ir tikai viens aspekts, kurā mežacūkas destabilizē ekoloģisko līdzsvaru.

Pētījumi liecina, ka mežacūkas paver jaunas dzīvotnes un apdraud citas dzīvnieku un augu sugas. To urbšanas darbība veicina erozijas procesus un biomasas sadalīšanos augsnē, kam ir potenciāli katastrofāla ietekme uz vidi. Lai ierobežotu mežacūku populācijas negatīvo ietekmi, populācijas kontrole tiek uzskatīta par lietderīgu.

Mazo medījumu populācijas pārbaude

Zārzemē mazajiem medījamiem dzīvniekiem, piemēram, zaķiem, trušiem, fazāniem un irbēm, ir maza nozīme. Tomēr tiek gatavots pētījums par sīko medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli, lai noskaidrotu zemā skaita cēloņus. Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta vārnu sugām, kas var kaitēt mazo medījamo dzīvnieku populācijām, kā arī lapsām un āpšiem. Turklāt pērn īpaši nomedīti 19 jenoti, arī invazīvie dzīvnieki.

Zāras medību statistika liecina par pastāvīgu tendenci, ko ietekmē ne tikai cilvēku medību aktivitātes, bet arī dziļāki vides faktori, piemēram, klimata pārmaiņas. Tāpēc cīņa ar mežacūkām un citām invazīvām sugām ir centrālais punkts centienos saglabāt veselīgu ekoloģisko līdzsvaru. Cilvēkiem ir īpašs pienākums kontrolēt invazīvo sugu ekoloģisko ietekmi sr.de atzīmē, ka ir nepieciešami regulējoši pasākumi, lai aizsargātu dabu un infrastruktūru.