Suche
Mein Konto
Ekonomiskā politika no koalīcijas līguma: briesmas labklājības valstij?
Jaunajā 2025. gada 22. maija koalīcijas līgumā ir akcentētas ekonomiskās intereses un plānoti tālejoši sociālie samazinājumi.
Ekonomiskā politika no koalīcijas līguma: briesmas labklājības valstij?
2025. gada 22. maijā jaunā federālā valdība publicēja savu koalīcijas līgumu, kas apliecina skaidru uz biznesu vērstu politiku. Skaļi Rosalux Līgumā noteiktie pasākumi potenciāli varētu padziļināt sociālo šķelšanos Vācijā. To atbalsta nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem un stimuli darbiniekiem strādāt ilgāk. Sabiedrībā bažas rada arī masveida pārbruņošanās un samazinājumi sociālajā sektorā.
Neskatoties uz paziņoto investīciju paketi 500 miljardu eiro apmērā, pastāv bažas par šo investīciju efektivitāti klimata aizsardzības un sociālo pakalpojumu jomā. Atliek gaidīt, ka šo plānu īstenošanai varētu būt ne tikai ekonomiskas, bet arī sociālas un ekoloģiskas sekas.
Plānotie pasākumi un to sekas
Programma ietver vairākas jomas, kas vērstas uz ekonomiku. Tas ietver nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kā arī stimulus darbiniekiem strādāt ilgāk. Taču šī darba kārtība varētu stiprināt tādas populistiskās partijas kā AfD, jo ar pašreizējiem pasākumiem tās varētu ne tikai atbalstīt ekonomiku, bet arī sociālās nevienlīdzības pamatus.
Šo projektu analīze ir tādu vadošo prātu rokās kā Inesa Šverdtnere no Die Linke, Toms Krebs no Manheimas universitātes un Karla Reemtsma no Fridays for Future. Visi trīs ir kritiski pret plāniem un apspriež citus punktus, kas noteikti ir jārisina. Pasākums, kuru vadīs Eva Völpel, aicina cilvēkus debatēt par “antifašistiskas ekonomikas politikas” pamatprasībām. Interesenti aicināti reģistrēties pasākumam.
Ekonomiskais konteksts
Skaļi KPMG Koalīcijas līgums ir atbilde uz ekonomiskajiem izaicinājumiem turpmākajos gados. Taču nav ne vārda par mērķtiecīgu zaļās rūpniecības politiku, ko daudzi eksperti uzskata par neizmantotu iespēju. Koalīcijas partneri uzsver nepieciešamību pirmajā vietā likt biznesu, taču, to darot, viņi var aizmirst par ilgtermiņa klimata mērķiem.
Ņemot vērā visus šos aspektus, ir nepieciešama kritiska koalīcijas līguma izpildes uzraudzība, lai sociālās problēmas un klimata aizsardzība netiktu pilnībā nobīdīta otrajā plānā. Jāskatās, kā plānotie pasākumi ietekmēs sabiedrību un vai paziņojumus varēs īstenot praksē.