40 Šengenas gadi: unikāla dzīve trīs valstu nostūrī!

40 Šengenas gadi: unikāla dzīve trīs valstu nostūrī!

2025. gada 14. jūnijā tiek atzīmēta 40. gadadiena kopš Šengenas līguma noslēgšanas, kas bija nozīmīgs, lai Eiropā izveidotu lielāko brīvības, drošības un tiesiskuma reģionu bez iekšējām robežām. Šis nolīgums, kuru sākotnēji parakstīja piecas valstis, tostarp Vācija, Francija un Luksemburga, ļauj vairāk nekā 450 miljoniem ES pilsoņu, kā arī likumīgi esošiem pilsoņiem, kas nav ES pilsoņi, brīvi ceļot Šengenas zonā.

Trīs valstu nostūrī starp Franciju, Luksemburgu un Vāciju, kur tiek īstenots Šengenas līgums, ir acīmredzama pierobežas kopienu ciešā savstarpējā saikne. Šī reģiona iedzīvotājiem bieži ir draugi un radi kaimiņvalstīs. Pārrobežu aktivitātes viņiem ir ikdiena. Piemēram, cilvēki bieži izmanto iespēju izmantot valsts svētkus, lai iepirktos kaimiņvalstīs.

Dzīve bez ierobežojumiem

Saskarnes starp valstīm ir elastīgas un dinamiskas. Franči un luksemburgieši regulāri dodas uz Vāciju, lai iepirktos tādos zemo cenu veikalos kā “Aldi” un “Lidl”, savukārt vācieši un franči bieži dodas uz Luksemburgu, lai uzpildītu benzīnu vai strādātu. Reģionā aptuveni 200 000 cilvēku katru dienu pārvietojas starp šīm trim valstīm, izceļot Luksemburgu kā ekonomikas dzinējspēku. Apačā, nelielā pierobežas pilsētiņā, bagetes automāts pārsteidz ar cepeškrāsnī svaigām bagetēm tikai par vienu eiro.

Lai baudītu kulinārijas gardumus, gardēži apmeklē Perlas Bergas pilī esošo “Victor’s Fine Dining by Christian Bau”, kurai kopš 2005. gada ir iespaidīga trīs Michelin zvaigžņu vēsture. Viesnīcā “Victor’s Residenz-Hotel Schloss Berg” tiek piedāvātas arī greznas naktsmītnes, kuras rotā romiešu statujas un dārgumi.

Šengenas zonas attīstība

Šengenas līguma vēsture aizsākās 1985. gadā, kad sākotnējās dalībvalstis - Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande - formulēja plānu pakāpeniskai iekšējo robežu kontroles atcelšanai. Šengenas zona beidzot tika izveidota 1995. gadā, atceļot iekšējās robežas starp septiņām ES dalībvalstīm. Šo attīstību atbalsta vienoti kontroles kritēriji pie ārējām robežām un intensīva policijas un tiesu iestāžu sadarbība.

Šobrīd Šengenas zonā ietilpst gandrīz visas ES dalībvalstis, izņemot Īriju, kā arī asociētās valstis Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Ir ieviesti īpaši drošības pasākumi, tostarp robežkontroles un tiesībaizsardzības atbalstam Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kurā ir informācija par aizdomās turamajām personām un zagtām mantām.

Šengenas līguma centrā, iepretim Eiropas Šengenas centram, vējā mierīgi plīvo visu dalībvalstu karogi, bet divdesmit deviņas bronzas zvaigznes simbolizē šo valstu vienotību. Fiziskās robežas var tikt nojauktas, taču cilvēku prātos arī pieaug pārliecība, ka robežām nevajadzētu spēlēt lomu, kad runa ir par kopienu un sadarbību.

Nokļūšana Perlā ir vienkārša — ar vilcienu no Koblencas vai Trīras vai ar lidojumu uz Luksemburgu. Ir pieejamas dažādas nakšņošanas iespējas, tostarp jau pieminētā “Victor’s Residenz-Hotel Schloss Berg” un augstākās vidējās klases viesnīca Hotel Maimühle.

Rezumējot, ir skaidrs, ka Šengenas līgums ir ne tikai juridiska konstrukcija, bet arī pamatīgi ietekmē cilvēku ikdienu šajos pierobežas reģionos. Līgums ir palīdzējis samazināt robežas ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski un veicināt jaunu, pārrobežu līdzāspastāvēšanu.

Kurjers ziņo par ciešo saikni starp valstīm, savukārt eur-lex līguma juridiskais pamats tiek izskatīts sīkāk.