Suche
Mein Konto
Intendants Fēlmans stāsta par savām Šūmanim līdzīgām ilgām
Valsts filharmonijas direktors Bīts Fēlmans reflektē par Roberta Šūmaņa emocionālo mūziku un viņa personīgo saistību ar to.
Intendants Fēlmans stāsta par savām Šūmanim līdzīgām ilgām
Vācijas Reinzemes-Pfalcas Valsts filharmonijas direktors Bīts Fēlmans pauž dziļas ilgas parunāt par viņa daiļradi ar slaveno komponistu Robertu Šūmani (1810-1856). Fēlmans daudzu gadu laikā ir izveidojis ciešu saikni ar Šūmaņa mūziku un apraksta, kā viņam izdodas tuvoties viņam pakāpeniski. Tomēr viņš bieži piedzīvo arī apjukumu un īpašu izaicinājumu, kad runa ir par Šūmaņa skaņdarbu sarežģīto emocionālo un tonālo dimensiju uztveršanu.
Viņa interese mazāk koncentrējas uz mūzikas tehnisko pusi, bet vairāk uz emocionālajiem aspektiem un skaņas dizainu. Kā skaidro Fēlmans, dziļāks Šūmaņa darba skaidrojums varētu nevis mazināt mūzikas burvību, bet gan padziļināt tās valdzinājumu. "Man mūzika ir sevis uztveres spogulis," viņš uzsver, norādot uz konfrontāciju ar sevi, ko Šūmaņa darbi prasa.
Nodaļa beidzas
Bīts Fēlmans savā karjerā piedzīvo nozīmīgu pavērsienu: augusta beigās viņš pēc septiņiem gadiem dosies pensijā no direktora amata Ludvigshāfenē. Turpmāk viņš ieņems Lihtenšteinas Mūzikas akadēmijas mākslinieciskā vadītāja un rīkotājdirektora amatu. Šīs pārmaiņas iezīmē ne tikai jaunu posmu viņa profesionālajā karjerā, bet arī atvadas no pilsētas, kas viņam daudz nozīmēja direktora amatā.
Fēlmans izmanto iespēju atskatīties uz izaicinājumiem un priekiem, ko viņš piedzīvoja Ludvigshāfenē pavadītajā laikā. Viņa vēlme personīgi intervēt Šūmani joprojām ir kaislīgs sapnis, ko viņš turpina lolot. Šī saikne ar mūziku un emocionālo saturu paliks viņa turpmākā darba Lihtenšteinā centrālais elements.
Režisora pārdomās redzama ne tikai viņa personiskā saikne ar Šūmani, bet arī mūzikas universālā vērtība kā cilvēka emociju un sevis izzināšanas izpausme. Jāskatās, kā Fēlmans īstenos savu redzējumu un uzskatus jaunajā amatā.
The Zārbrikenes laikraksts un Laiks ziņojumu par Fēlmaņa mākslinieciskajām vērtībām un viņa pārdomām par Robertu Šūmani, kam arī varētu būt nozīmīga loma viņa turpmākajā darbā Lihtenšteinā.