Traģēdija pēc Svētdienu plūdiem: Zārbrikenē noslīkst sieviete!
Gadu pēc Svētdienu plūdiem Zārbrikenē prokuratūra izmeklē sievietes nāvi, kas tiek uzskatīta par nelaimes gadījumu.

Traģēdija pēc Svētdienu plūdiem: Zārbrikenē noslīkst sieviete!
Gadu pēc smagajiem Svētdienu plūdiem Zārzemē Zārbrikenes prokuratūra pabeigusi izmeklēšanu par 67 gadus vecas sievietes nāvi. Saskaņā ar “SR” ziņojumu, kas datēts ar 2025. gada 20. maiju, incidents ir klasificēts kā negadījums, jo nav konstatējama rupja spēle un noziedzīgs nodarījums. Traģēdija notika 2024. gada maijā glābšanas operācijas laikā Zārbrikenē-Rußhitte, kad sieviete iekrita ūdenī un vēlāk slimnīcā mira.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka sieviete tika pieķerta spēcīgai sūkšanai, kas viņu pavilka zem amfībijas. Tas notika, neskatoties uz glābšanas veste. Turklāt, pēc prokuratūras domām, nebija nozīmes tam, vai šī veste viņai bija pienācīgi nodota. Sākotnēji izskanēja pretrunīga informācija, kas apgalvoja, ka sieviete varētu būt sabraukta, taču vēlāk pilsētas administrācija to atsauca. Autopsija neatklāja pierādījumus, ka transportlīdzeklis būtu apgāzies.
Plūdu radītie postījumi dabai
Vasarsvētku plūdi ne tikai traģiski ietekmēja cilvēku dzīvi, bet arī nodarīja būtisku kaitējumu dabai. Kā ziņo NABU Saar, daudzas Zāras ūdenstilpes ir ietekmētas gan pilsētā, gan savvaļā. Aptuveni 120 kilometri garo upju krastu Niedā, Bliesā un Zārā tika applūdināti no diviem līdz trim metriem. Šiem arvien biežākajiem plūdiem ir nopietnas sekas savvaļas dzīvniekiem un videi kopumā.
Lielai daļai vaislas putnu plūdu dēļ nācās pamest jūgus vai pazaudēt mazuļus. Īpaši tiek ietekmētas tādas sugas kā wren, strabulis, lakstīgala, čifs un karaliskā zivs. Dzīvnieki, kas atrodas tuvu zemei, piemēram, kamenes, savvaļas bites, miegapeles un eži, arī cīnās ar plūdu sekām, jo viņu dzīvotnes ir apdraudētas.
Nākotnes uzlabošanas pasākumi
Plūdi arī izraisa ūdens piesārņojumu ar atkritumiem un atkritumiem, kas no sanitārajām iekārtām nonāk upēs. Piesārņotāji, piemēram, kurināmā eļļa, pesticīdi, smagie metāli un ķīmiskās vielas, var iekļūt ūdenī un apdraudēt tajā dzīvojošos organismus. Putnu vairošanās zudumi rada satraucošu ainu, jo Bliestalā jau reģistrēti pirmie stārķu zaudējumi.
Pilns postījumu un zaudējumu apjoms, visticamāk, nebūs zināms līdz vairošanās sezonas beigām jūlijā vai augustā. Pašreizējie plūdu postījumu novēršanas pasākumi ir vērsti uz krastu un palieņu attīrīšanu. Privātās iniciatīvas un pašvaldības jau ir aktivizējušās un īsteno atkritumu savākšanas kampaņas, taču tām joprojām ir nepieciešams atbalsts.
Ilgtermiņā turpmāko pasākumu mērķis ir atjaunot upes un palienes un uzlabot ūdens aizturi ainavā. Šī renaturācija ne tikai uzlabo daudzu sugu dzīvotnes, bet arī nodrošina efektīvu aizsardzību pret plūdiem, lai samazinātu plūdu viļņu risku.
Papildinformāciju par traģiskajiem notikumiem un vides sekām skatiet rakstos no sol.de un NABU Sāra tikt apmeklētam.