Mediji kā aizbildnis: AfD labējā ekstrēmisma dilemmā!

Mediji kā aizbildnis: AfD labējā ekstrēmisma dilemmā!

Diskusija par to, kā mediji saskaras ar Alternatīvu Vācijai (AfD), pēdējos gados ir kļuvusi arvien aktuālāka. Debates īpaši izraisījās 2025. gada maijā, kad Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs klasificēja AfD kā “noteikti labējo ekstrēmistu”. Šajā laikā plašsaziņas līdzekļiem bija ļoti svarīgi pārdomāt savu informācijas brokeru un demokrātijas sargu lomu. Overmedia ziņo, ka šī diskusija ir īpaši noenkurota Valonijā, Beļģijas franciski runājošajā daļā, kur plašsaziņas līdzekļi nenodrošina platformu labējām partijām.

Plašsaziņas līdzekļu loma ietver ne tikai ziņošanu par aktuālajiem notikumiem. Žurnālistiem ir milzīga politiskā atbildība, jo viņi izlemj, kuri jautājumi tiek iekļauti politiskajā darba kārtībā un kurš ir leģitīms politiskajā arēnā. AfD vērtējums izraisījis debašu atdzimšanu, jo īpaši tāpēc, ka vairāki mediji publicēja Satversmes aizsardzības biroja slepenu ziņojumu. Tas notika, neskatoties uz neskaidrajām sekām, kas varētu rasties no publikācijas, piemēram, ikdienas ziņas nosaka.

Migrācija un mediju atbildība

Tībingenes Universitātes labējā spārna ekstrēmisma pētījumu profesore Leonija de Džonža uzsver, cik liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem galēji labējo spēku uzplaukumā. To vārtu sargāšanas funkcija ietekmē to, vai tiek sadzirdētas galēji labējās pozīcijas. Valonijā mediji ir ieņēmuši skaidru nostāju, savukārt Vācijā turpinās diskusijas par atbilstošu veidu, kā rīkoties ar AfD un mediju atbildību.

Satversmes aizsardzības biroja ziņojumā, kurā ir vairāk nekā 1100 lappušu, cita starpā uzsvērta AfD nostāja nacionālsociālisma jautājumā. Satversmes aizsardzības birojs ir pretrunā AfD deputāta apgalvojumam, ka noziegumus izdarījusi tikai nacistu vadība. Šis jautājums tiek intensīvi apspriests publiski, un dažas balsis norāda uz pārredzamas atskaites nepieciešamību, lai saglabātu demokrātijas pamatus, kā apgalvo žurnāls Cicero.

Juridiskie strīdi un caurskatāmība

2025. gada aprīlī AfD vērsās tiesā pret klasifikāciju un iesniedza steidzamu pieteikumu Ķelnes Administratīvajā tiesā. Pamatojoties uz gaidāmo tiesas lēmumu, Federālais birojs vairs neapraksta AfD kā noteikti labējo ekstrēmistu. Jāskatās, kādas juridiskās sekas radīs publicētais ziņojums. Federālā Iekšlietu ministrija atsaucās uz tiesisko regulējumu par informācijas konfidencialitāti un tieši neatbildēja uz jautājumiem par iespējamu tiesvedību.

Satversmes aizsardzībai nozīmīgu paziņojumu pastāvēšana AfD ietvaros, neskatoties uz nelielo partiju regulējošo pasākumu skaitu, liecina par strukturālu problēmu partijā. Plašsaziņas līdzekļiem arī turpmāk ir jāapzinās savs pienākums ne tikai sniegt reportāžas, bet arī veicināt kritisku iesaistīšanos galējos politiskajos strāvojumos, lai stiprinātu demokrātijas kohēziju.