Ātra siltuma pāreja: Zārluisa plāno klimatneitrālu enerģiju līdz 2045. gadam!

Ātra siltuma pāreja: Zārluisa plāno klimatneitrālu enerģiju līdz 2045. gadam!

Zārluisas apgabals gatavojas spert izšķirošu soli siltuma pārejā, lai izpildītu Klimata aizsardzības likuma klimatneitrālas prasības. Līdz 2045. gadam visām Vācijas pašvaldībām, tostarp Zārai, ir juridisks pienākums kļūt par klimatneitrālām. Šis likums stājās spēkā vairāk nekā pirms gada un nosaka skaidrus mērķus siltumnīcefekta gāzēm neitrālai siltumapgādei. Pašvaldības siltuma plānošana tiek uzskatīta par galveno līdzekli šo mērķu sasniegšanai. Tās izveide ir obligāta ikvienai pašvaldībai, un tā paredzēta, lai sniegtu individuālus norādījumus apkures pārejai, lai sekmīgi īstenotu likumdošanas prasības.

Paralēli šai attīstībai 2024. gada 1. janvārī spēkā stāsies arī Ēku enerģijas likums (GEG), kas pazīstams arī kā “Apkures likums”. Šo likumu Bundestāgs pieņēma 2023. gada 8. septembrī, bet Bundesrāte apstiprināja 2023. gada 29. septembrī. GEG mērķis ir būtiski samazināt koģenerācijas, piemēram, dabasgāzes un naftas enerģijas izmantošanu. ēku dzesēšanas tehnoloģija. Kopā ar likumu par pašvaldību siltuma plānošanu tā mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ēku sektorā, jo ēkas 2021. gadā izraisīja aptuveni 30% no Vācijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, galvenokārt siltuma ražošanas dēļ.

Siltumplānošanas īstenošana

GEG un Siltuma plānošanas likums (WPG), kas arī stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, uzliek pilsētām un pašvaldībām vairākus pienākumus. Tie ietver visaptverošu siltuma plānu izveidi, lai nodrošinātu klimatam draudzīgu siltumapgādi. Lielajām pilsētām siltuma plānošana ir jāievieš līdz 2026. gada jūnijam, savukārt mazākajām pilsētām tas ir jāievieš līdz 2028. gada jūnijam. Siltuma plānošanas process ietver inventarizāciju un potenciālu analīzi, lai noteiktu siltuma pieprasījumu un iespējamos atjaunojamos enerģijas avotus.

Svarīga GEG prasība ir, ka no 2024. gada jaunbūvēs drīkstēs uzstādīt tikai tādas apkures sistēmas, kuras tiek darbinātas ar vismaz 65% atjaunojamās enerģijas. Tās var sastāvēt no dažādām sistēmām, tostarp elektriskajiem siltumsūkņiem, saules siltumenerģijas vai hibrīdapkures. Esošajām ēkām šis regulējums ir spēkā no pašvaldības apkures plāna pieņemšanas brīža. Lielajām pilsētām tas jāizveido vēlākais līdz 2026. gada jūlijam vai mazākām pilsētām līdz 2028. gada jūlijam.

Izaicinājumi un perspektīvas

Šobrīd 96% aptaujāto pilsētu jau ir sākušas siltuma plānošanu, savukārt 4% jau ir ieviesušas siltumenerģijas plānu. Tomēr Federālās vides aģentūras pētījums liecina, ka plānotie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu klimata mērķus būvniecības nozarē. Paredzams, ka Vācijas kopējās emisijas līdz 2030. gadam samazināsies par 65% salīdzinājumā ar 1990. gadu, un būvniecības nozarei līdz tam laikam ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas gandrīz uz pusi. 2022. gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars siltuma ražošanā bija tikai 17,4%, kas palielina spiedienu uz pašvaldībām un siltumtīklu operatoriem.

Zārluisas rajons ir atzinis steidzamību un aktīvi strādā pie pašvaldības siltuma plānošanas, lai sasniegtu noteiktos mērķus. GEG un pašvaldības siltuma plānošana veido visaptverošu ietvaru, kas ne tikai kalpo klimata aizsardzībai, bet arī nodrošina ilgtermiņa energoapgādes drošību un ilgtspējību ēku sektorā.

Lai iegūtu papildinformāciju par šīm tēmām, skatiet rakstus no Zārbrikenes laikraksts un Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra jākonsultējas.