Cordon Sanitaire: Vācijas ceļš pret labējām ekstrēmistu partijām?

Cordon Sanitaire: Vācijas ceļš pret labējām ekstrēmistu partijām?

Debatēs par attieksmi pret labējām partijām plašsaziņas līdzekļos Beļģija daudzējādā ziņā piesaista uzmanību. Plašsaziņas līdzekļu ugunsmūris “cordon sanitaire mediatique” tika ieviests pirms 30 gadiem, un kopš tā laika tas ir devis izšķirošu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka neviena labējā spārna ekstrēmistu partija nav spējusi nostiprināties Valonijas parlamentā. Saskaņā ar trailer-ruhr.de informāciju Valonijas mediji, īpaši sabiedriskā raidorganizācija RTBF, ir konsekventi nolēmuši nepiedāvāt šīm partijām platformu.

Šī mērķtiecīgā izslēgšana, kas neietver uzaicinājumus uz tiešraides intervijām vai sarunu šoviem, nozīmēja, ka labējā spārna kandidāti, piemēram, "Chez Nous", pēdējās vēlēšanās saņēma mazāk nekā 2% balsu. Turpretī Flandrijā labējais konservatīvais Nieuw-Vlaamse Alliantie un labējais ekstrēmists Vlaams Belangs saņēma katrs aptuveni 20% balsu. Šī neatbilstība rada jautājumus par labējo partiju leģitimitāti, kā savā pētījumā par mediju veidotājiem atzīmē politoloģe Leonija de Jonge.

Cordon Sanitaire izcelsme

“Cordon sanitare”, kas tiek uzskatīta arī par sociālo un demokrātisko atbildību, pirmsākumi meklējami 90. gadu sākumā. Toreiz šis termins tika atjaunots pēc 1991. gada vēlēšanām. Mērķis bija novērst sadarbību ar galēji labējiem pēc tam, kad Vlaams Blok guva ievērojamus panākumus. RTBF direktors Žans Pjērs Žakmins apstiprināja, ka šo praksi daudzi franču žurnālisti uztver kā nesaprotamu. Kā piemēru var minēt Žeraldīnu Mailē, kura raidījumā “Touche pas à mon poste” apsprieda galēji labējo ideju ietekmi, savukārt Džims Nejmans no LN24 skaidroja, ka “sanitārais kordons” neatbalsta Beļģijas medijos esošās bīstamās ideoloģijas.

Šis kordons netika juridiski apstrīdēts, un Valsts padome to apstiprināja 1999. gadā. Interesanti, ka šī regula attiecas ne tikai uz galēji labējām partijām, bet ir piemērota arī fundamentālistu islāma pozīcijām, savukārt galēji kreisās grupas netiek skartas. Tomēr eksperti brīdina, ka tādas sociālās problēmas kā augsts bezdarba līmenis un zemie vidējie ienākumi var kalpot par labvēlīgo populistiskām attieksmēm.

Salīdzinājums ar citām valstīm

Skatoties pāri valstu robežām, redzams, ka AfD mediju klātbūtne Vācijā iezīmē ievērojami atšķirīgu ainu. Šeit labēji populistisks saturs gūst labumu no plašas ziņošanas. Bjerna Hoke (Björn Höcke), kurš 2015. gadā sarunu šovā demonstrēja savu "patriotisko attieksmi", ir piemērs tam, kāda ietekme var būt šādai uzstāšanās medijos. Viens no apspriestajiem priekšlikumiem ir līdzīga “kordona” ieviešana Vācijā, lai samazinātu AfD masu mediju klātbūtni. Piemēram, Luksemburgā žurnāls “forums” tiek kritizēts par to, ka divus gadus nav nodrošinājis platformu labēji populistiskajam ADR, lai gan pēdējās vēlēšanās šī partija saņēma ap 10% balsu.

Rezumējot, Beļģijas mediju politika ilustrē izšķirošo ietekmi, ko mediji var atstāt uz politisko ainavu. Lai gan Valonija atbildīgi izturas pret galēji labējiem, efektīvi izmantojot plašsaziņas līdzekļus, paliek jautājums, vai līdzīgus modeļus varētu ieviest citās valstīs, lai kontrolētu to pieaugumu. Lai gan Beļģija var atskatīties uz gadu desmitiem ilgo pieredzi ar “cordon sanitaire”, citas valstis, piemēram, Vācija, saskaras ar izaicinājumu mācīties no šiem atklājumiem.