PKK padodas: vēsturisks pagrieziena punkts mieram Kurdistānā!

PKK padodas: vēsturisks pagrieziena punkts mieram Kurdistānā!

2025. gada 12. maijā ziņu aģentūras ziņoja, ka ārpus likuma atzītā Kurdistānas strādnieku partija (PKK) nolēmusi izformēt un izbeigt cīņu pret Turcijas valsti. Šis lēmums radīja cerības izbeigt četrus gadu desmitus ilgušo konfliktu starp PKK un Turcijas valsti. Process, kas noveda pie šāda notikumu pavērsiena, sākās 2024./25. gada ziemā, un to raksturoja pretrunīgi izteikumi no abām pusēm. Turcijas valdība šo soli raksturoja kā "vēsturisku" un svarīgu mieram un stabilitātei reģionā, aicinot PKK nodot savus ieročus Apvienoto Nāciju Organizācijas uzraudzībā, ko nevajadzētu darīt Turcijas militārpersonām.

PKK paziņoja, ka uzskata savu "vēsturisko misiju" par izpildītu un ka kurdu jautājumu tagad var atrisināt ar demokrātiskas politikas palīdzību. Tas ir svarīgs signāls uz ilgstoša un nogurdinoša konflikta fona, kura saknes meklējamas kurdu politiskajā apspiešanā. Tomēr novērotāji pauž šaubas, ka šis solis novedīs pie lielākas demokrātijas Turcijā.

Miera procesa priekšvēsture

Pašreizējā miera procesa vēsture aizsākās sarunās 2013.-2015.gadā, kad AKP prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana vadībā atcēla ārkārtas stāvokli kurdu apgabalos un atļāva kurdu valodu. Pēc intensīvām cīņām starp PKK un Turcijas armiju no 2009. līdz 2013. gadam tiešas sarunas ar Abdullu Ökalanu sākās 2012. gada ziemā.

Sākoties miera procesam, PKK izvilka kaujiniekus no Turcijas uz Irākas ziemeļiem. Tomēr šis process apstājās, un pēdējais nopietnais mēģinājums virzīt sarunas notika ar Ökalana vēstījumu Newroz Jaungada festivālam 2015. gada 21. martā. Tomēr situācija saasinājās un pēc uzbrukuma 2015. gada 20. jūlijā pamiers sabruka, izraisot konflikta atdzimšanu.

Pašreizējie notikumi

2024. gadā atkal sākās sarunas starp AKP un kreiso kurdu opozīcijas partiju DEM, kurās 2025. gada pavasarī bija iesaistīts arī Abdulla Ökalans. Paziņojumā Ökalans aicināja PKK likvidēt sevi, neizvirzot īpašas prasības par politiskās sistēmas pārveidošanu. Tomēr valdības nometne reaģēja piesardzīgi un nekomentēja miera sarunas vai piekāpšanos kurdu pusei.

PKK uzsvēra, ka tās lēmumu īstenošanai priekšnoteikums ir politiskais un tiesiskais regulējums, kā arī dialoga process parlamentā. Jāskatās, vai visi kaujinieki ņems vērā aicinājumu atbruņoties, vai arī daži atteiksies. Izskan minējumi par iespējamu piekāpšanos kurdu balsīm apmaiņā pret politisko atbalstu. Ieslodzīto kurdu politiķu atbrīvošana varētu ietekmēt arī atbalstu valdībai.

Turcijas valdība PKK likvidēšanu varētu uzskatīt par iekšpolitisku panākumu, savukārt Ökalana loma šajā procesā vēl nav pilnībā noskaidrota. Lai gan, izmantojot video saiti, tika apstiprināts, ka viņš ir piedalījies PKK kongresā Irākas ziemeļos, viņa atbrīvošana pašlaik netiek apspriesta, lai gan, iespējams, viņam varētu tikt piešķirta lielāka brīvība. Notikumi arī turpmāk tiks rūpīgi uzraudzīti, jo situācija var viegli atkārtoties, kā tas notika 2015. gadā, kad sarunas cieta neveiksmi un atkal uzliesmoja karš.

Politiskie un militārie notikumi Kurdistānā ir sarežģīts jautājums, kas prasa pastāvīgu uzraudzību. Miers reģionā galu galā var būt atkarīgs no tā, kā Turcijas valdība un PKK tiks galā ar šo jauno dinamiku.