Junkers brīdina: pastāvīgā robežkontrole apdraud Šengenu!

Junkers brīdina: pastāvīgā robežkontrole apdraud Šengenu!

Šodien, 2025. gada 8. jūnijā, bijušais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers komentēja atjaunoto robežkontroli Eiropā. Intervijā Vācijas Preses aģentūrai Junkers brīdināja ES valstis, ka šīs kontroles nedrīkst kļūt par normu. Politikas analītiķis uzsver, ka pašlaik robežkontroles atkal tiek plānotas 10 no 27 ES valstīm.

Junkers kritizēja aicinājumus ieviest pastāvīgu robežkontroli Vācijā un izteica cerības, ka kanclers Frīdrihs Mercs savlaicīgi iejauksies. Īpaši sāpīga ir kontrole uz robežas ar Luksemburgu, kas ne tikai rada spriedzi pārrobežu attiecībās, bet arī mazina svētku noskaņu saistībā ar gaidāmo Šengenas līguma 40. gadadienu. Līgums, ko 1985. gadā parakstīja Vācija, Francija, Luksemburga, Beļģija un Nīderlande, ielika pamatu robežai bez kontroles starp dalībvalstīm. Junkers uzskata, ka Šengenas zona, kurā šodien ietilpst 29 valstis ar aptuveni 420 miljoniem iedzīvotāju, ir Eiropas sapņa centrālā daļa.

Šengenas zona ir apdraudēta

Junkers steidzami brīdināja, ka robežkontroles normalizēšana var nozīmēt Šengenas līguma beigas. Viens no izaicinājumiem, ar ko Eiropa saskaras, ir migrācijas pārvaldība pie ES ārējām robežām. Saskaņā ar Europarl.europa.eu datiem 2015. gadā bija līdz 1,83 miljoniem nelegālu robežšķērsošanas gadījumu. Līdz 2021. gadam šis skaitlis samazinājās līdz 200 000, kas liecina par ES centieniem pastiprināt kontroli un efektīvāk apstrādāt patvēruma pieteikumus.

Pēdējos gados ES ir izstrādājusi jaunus instrumentus un aģentūras savu ārējo robežu nodrošināšanai. Tie ietver Šengenas Informācijas sistēmu, Vīzu informācijas sistēmu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) un ieceļošanas un izceļošanas reģistrācijas sistēmu. Papildus apstiprināts jauns Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF) budžets 2021.-2027.gadam, kurā iekļauti 9,88 miljardi eiro. Šī fonda mērķis ir uzlabot dalībvalstu robežu pārvaldības spējas un nodrošināt pamattiesības.

Vācijas loma Eiropā

Junkers uzsvēra Vācijas īpašo lomu Eiropas Savienībā un pauda bažas par skaidrā Eiropas politikas diskursa samazināšanos. Jo īpaši viņš novēro populistisku tendenču pieaugumu tradicionālajās politiskajās partijās, kas atspoguļojas arī vēlēšanu rezultātos tādās valstīs kā Polija. Pašreizējā situācija prasa visas Eiropas mēroga diskusiju par bēgļu jautājumu un ES ārējo robežu aizsardzības stiprināšanu.

Līdz ar Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) ieviešanu, kas sāks darboties līdz 2025. gada vidum, ES mērķis ir pirms ieceļošanas identificēt drošības riskus un noziedzīgus elementus. Šie pasākumi paredzēti, lai vēl vairāk stiprinātu robežu drošību Eiropā un saglabātu Šengenas zonas integritāti.