Tirdzniecības sarunas starp ASV un Ķīnu: atjaunota cerība uz mieru!

Tirdzniecības sarunas starp ASV un Ķīnu: atjaunota cerība uz mieru!

Pirmdien augsta ranga ASV un Ķīnas amatpersonas tiksies Londonā, lai apspriestu svarīgas tirdzniecības sarunas. ASV delegāciju vada finanšu ministrs Skots Besents, tirdzniecības ministrs Hovards Lutniks un tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs. Šīs sarunas notika pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina telefonsarunas, kuras rezultātā šīs sarunas tika sasauktas. Sarunu mērķis ir noskaidrot detaļas par maijā noslēgto tirdzniecības līgumu, kas paredz īslaicīgu soda tarifu samazināšanu.

Ķīna pēc telefonsarunas reaģēja piesardzīgi un uzsvēra, ka ASV ir jāturas pie līgumiem. Pekina apgalvo, ka vienošanos īstenojusi nopietni un apzinīgi. Savukārt Tramps kopš sava pilnvaru termiņa sākuma ir piekopis stingru tirdzniecības politiku pret Ķīnu, un tagad soda tarifi importam no Ķīnas ir palielināti līdz pat 145 procentiem. Šie pasākumi izraisīja ievērojamus prettarifus no Pekinas.

Tirdzniecības kara ietekme uz Ķīnu

Pastāvīgā spriedze tirdzniecības karā ar ASV rada ievērojamu spriedzi Ķīnai, īpaši rūpniecības sektorā, kas ir ļoti atkarīga no eksporta. Ietekme ietekmē tādus tirgus kā Huaqiangbei Šeņdžeņā, kas ir viens no lielākajiem elektronikas tirgiem pasaulē. Mazumtirgotājs Čenas kundze ziņo par krasu pārdošanas apjoma kritumu, kas ir samazinājies uz pusi no tā, kāds tas bija pirms koronavīrusa pandēmijas. Papildu tarifi 20 procentu apmērā visam eksportam uz ASV apgrūtina piekļuvi jauniem klientiem.

Papildus izaicinājumam, ko rada uz eksportu orientēta nozare, iekšējais pieprasījums un patēriņš Ķīnā nav pietiekami stimulēts. Daudzi Ķīnas patērētāji dod priekšroku taupīšanai, nevis patēriņam, vēl vairāk sarežģījot ekonomikas atveseļošanos. Šādos apstākļos notiek Nacionālais tautas kongress, kurā piedalās aptuveni 3000 delegātu. Premjers Li Cjans iepazīstinās ar valdības plāniem nākamajam gadam. Tajā pašā laikā Kongresam vajadzētu izplatīt pārliecību un veicināt ekonomisko stabilitāti.

Ķīnas stratēģijas tirdzniecības konfliktā

Ķīna ir izveidojusi milzīgas jaudas elektrisko automobiļu rūpniecībā, taču saražo vairāk, nekā nepieciešams iekšzemē. Tā kā valsts cer uz "vienošanos" ar Trampa administrāciju, lai uzlabotu tirdzniecības attiecības, tā arī reaģē uz draudošo sastrēgumu. Pekina jau ir ieviesusi soda tarifus ASV lauksaimniecības produktiem un ir labāk sagatavota tirdzniecības konfliktam nekā Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā. Ķīna ir atradusi alternatīvus piegādes avotus sojas pupiņām un citiem pārtikas produktiem.

Turklāt Ķīna kontrolē lielu daļu retzemju metālu un citu stratēģiski svarīgu metālu apstrādes pasaulē. Komunistiskā partija ir izvirzījusi mērķi 2025. gadam sasniegt piecu procentu ekonomisko izaugsmi, kas ir milzīgs uzdevums pat bez tirdzniecības konflikta izaicinājumiem. Gaidāmā tikšanās Londonā varētu būt izšķiroša, lai noteiktu, vai ir iespējama tirdzniecības attiecību deeskalācija.

Noslēgumā jāsaka, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām pirmdien ir liela nozīme. Tie varētu pavērt ceļu pēdējā laikā ļoti saspīlēto attiecību stabilizēšanai. Jāskatās, vai abas puses Londonā panāks vienošanos, kas spēs ņemt vērā gan valstu ekonomiskās intereses, gan globālos tirgus.