Miers Eiropai prasa spēku: atvērtas robežas, droša ārpolitika!

Miers Eiropai prasa spēku: atvērtas robežas, droša ārpolitika!

Savā pēdējā Eiropas runā Luksemburgas premjerministrs Luks Frīdens formulēja steidzamu aicinājumu pēc lielākas pašapziņas un suverenitātes Eiropai. Runa notika otrdienas vakarā Āhenes katedrālē un atklāja šī gada Kārļa Lielā balvas pasniegšanas ceremonijas svinības. Frīdens atgādināja Luksemburgas kā Eiropas apvienošanās parauga lomu, īpaši kopš 1985. gadā valstij tika piešķirta Kārļa Lielā balva. Tas ir nozīmīgs Eiropas projekta simbols, kas izpaužas kā pārvietošanās brīvība un tautu saikne.

Galvenā Frīdensa runas tēma bija situācija pie Vācijas robežām, ko viņš uzskatīja par problemātisku. Viņš kritiski vērtēja pašreizējo robežkontroli, kas, viņaprāt, negatīvi ietekmē ceļošanu un tirdzniecību. Peace iestājās par nepieciešamību pēc atvērtām iekšējām robežām, vienlaikus uzsverot spēcīgu ārējo robežu nozīmi, lai nodrošinātu drošību Eiropā. Šajā kontekstā viņš pievērsās problēmām, ar kurām ES saskaras migrācijas pārvaldībā, tostarp arī europarl.europa.eu ir izcelts.

Investīcijas Eiropas drošībā

Peace aicināja investēt Eiropas drošībā kā būtisku soli ceļā uz Eiropas suverenitātes atgūšanu. Premjers norādīja uz notiekošo Krievijas agresijas karu Ukrainā un uzsvēra nepieciešamību uzņemties atbildību drošības jautājumos. Viņš aprakstīja ieguldījumus drošībā ne tikai kā stratēģisku nepieciešamību, bet arī kā apņemšanos nodrošināt mieru. Spēks, saka Frīdens, ir labākā atturēšanas politika pret tādiem agresīviem kaimiņiem kā Krievija.

Aicinot uz Eiropas solidaritāti, viņš aicināja nelokāmu atbalstīt Ukrainas tautu tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. Vienlaikus viņš kritizēja ģeopolitisko situāciju Tuvajos Austrumos un aicināja sākt sarunas par pamieru starp Izraēlu un palestīniešiem, kā arī visaptverošu humāno palīdzību Gazai.

Šengenas loma Eiropā

Šengenas zona joprojām ir būtisks Eiropas integrācijas simbols. Kopš ieviešanas tas ir palielinājis mobilitāti Eiropā un tiek uzskatīts par Eiropas iekšējā tirgus pamatelementu. Vienlaikus ES saskaras ar izaicinājumu efektīvi nodrošināt savas ārējās robežas un reformēt patvēruma pieteikumu apstrādi. 2015. gadā pie ES ārējām robežām tika reģistrēti līdz pat 1,83 miljoni nelikumīgu robežšķērsošanas gadījumu, un līdz 2021. gadam šis skaits tika samazināts līdz 200 000. Tas norāda uz neatliekamajām problēmām robežu pārvaldības jomā, ar kurām saskaras arī europarl.europa.eu jārisina.

ES plāno pastiprināt kontroli uz ārējām robežām un izveidot jaunus instrumentus, lai nodrošinātu drošību un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu. To vidū ir Šengenas Informācijas sistēma, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) un topošā Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), kas, domājams, sāks darboties līdz 2025. gada vidum.

Ar aicinājumu palielināt pašapziņu par Eiropas suverenitāti un stiprināt kopīgās drošības struktūras, Luks Frīdens pievēršas centrālajai problēmai, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs Eiropas nākotni. Veiksmīgai ģeogrāfiskai un politiskai integrācijai ir ļoti svarīgi ne tikai saglabāt ES vērtības un principus, bet arī aktīvi tos attīstīt, lai stātos pretī gaidāmajiem izaicinājumiem. Āhenes katedrāles klausītāji šos fundamentālos apsvērumus varēja interpretēt kā aicinājumu uz vienotību un aktīvu līdzdalību stabilas un taisnīgas Eiropas veidošanā.