ES pagarina aizsardzību ukraiņu bēgļiem līdz 2027. gadam – ko darīt tagad?

ES pagarina aizsardzību ukraiņu bēgļiem līdz 2027. gadam – ko darīt tagad?

ES dalībvalstis vienojušās pagarināt pagaidu aizsardzību bēgļiem no Ukrainas līdz 2027. gada martam. Radio lūpu ziņojumi, šī principā ir politiska vienošanās, kas skartajām personām nodrošina nepārtrauktu piekļuvi darba tirgum, sociālajiem pabalstiem un medicīniskajai aprūpei, neveicot patvēruma procedūru.

Tomēr šīs regulas oficiālā pieņemšana dalībvalstīs joprojām ir gaidāma, un tā ir gaidāma kādā no nākamajām sanāksmēm. Vienlaikus ES valstis apspriež, kā koordinēt bēgļu atgriešanās stratēģiju.
Šīs stratēģijas mērķis ir atvieglot pāreju uz citiem uzturēšanās veidiem, piemēram, darba vai studentu vīzām, un uzlabot informāciju par atgriešanās iespējām.

Atgriešanās iespēju veicināšana

Lai atbalstītu atgriešanās stratēģiju, ES komisārs Magnuss Brunners paziņoja, ka iecels īpašo sūtni Ukrainas bēgļu jautājumos. Tas varētu būt nozīmīgs pasākums, lai palīdzētu cilvēkiem plānot atgriešanos Ukrainā un iegūt attiecīgo informāciju. Tomēr aizsardzības statuss varētu tikt atcelts arī priekšlaicīgi, ja situācija Ukrainā stabilizēsies.

Kopš Krievijas agresijas kara sākuma vairāk nekā 4,3 miljoni cilvēku no Ukrainas ir meklējuši patvērumu ES. Vācija ir uzņēmusi visvairāk bēgļu — vairāk nekā 1,2 miljonus, kas liecina par solidaritāti ES. To dara arī Spogulis uzsver, kas detalizēti atspoguļo pašreizējo situāciju.

Notiekošās sarunas un politiskā vienošanās liecina, ka ES ir apņēmusies sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas bēgļiem, vienlaikus strādājot pie risinājumiem turpmākai atgriešanai. Gaidāmajām dalībvalstu sanāksmēm varētu būt izšķiroša nozīme šo pasākumu galīgajā pieņemšanā.