Atlaišanas pabalsti no Luksemburgas: Federālā finanšu tiesa lemj par Vāciju!

Atlaišanas pabalsti no Luksemburgas: Federālā finanšu tiesa lemj par Vāciju!

2025. gada 30. maijā tika publicēti galvenie Federālās finanšu tiesas (BFH) lēmumi par Luksemburgas atlaišanas pabalstu aplikšanu ar nodokli. Rechtslupe ziņo, ka Vācijas Federatīvajai Republikai ir tiesības aplikt ar nodokli Lukses Lielhercogistes darbinieku atlaišanas pabalstus saskaņā ar 4. panta 4. punktu. 1 1. teikums DBA-Luxembourg 2012. Jo īpaši tika precizēts, ka Vācijā dzīvojošais darbinieks attiecīgajā gadā tiek aplikts ar neierobežotu ienākuma nodokli un viņa ienākumi visā pasaulē, kas ietver arī maksājumus no ārvalstu avotiem, tiks izmantoti nodokļu uzlikšanai.

Nesen pieņemtā lēmuma ietvaros Federālā finanšu tiesa noteica, ka atlaišanas pabalsti, kas izmaksāti saistībā ar darba līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, tiek uzskatīti par ienākumiem no darba saskaņā ar Ienākuma nodokļa likuma (EStG) 19. pantu. Šis tiesiskais regulējums piešķir Vācijai ekskluzīvas tiesības aplikt ar nodokli šos atlaišanas pabalstus, savukārt Luksemburgas DBA 2012 nepieļauj izņēmumus šiem maksājumiem.

Nodokļu tiesības un atlaišanas pabalsti

Vēl viens būtisks konstatējums attiecas uz atlaišanas pabalsta veidu. To piešķir nevis par konkrētu darbību, bet gan kā kompensāciju par darba zaudēšanu. Tāpēc tiesības uz aplikšanu ar nodokli nevar apšaubīt. 2012. gadā noslēgtajam DTA-Luxembourg nav piemērojams 2012. gada 9. jūlija Konsultāciju līguma regula (KonsVerLUXV) un saprašanās memorands par 1958. gada līgumu. Tas bija izšķirošs punkts Federālās finanšu tiesas spriedumā, kas tika pieņemts 20. martā ar lietas numuru 2/20 R. 25.

Turklāt Federālā finanšu tiesa uzsvērusi, ka tās administratīvā prakse savstarpējās vienošanās piemērošanā nesaskata neatbilstību Satversmei. Vienlīdzības princips nepiešķir nekādas tiesības uz nelikumīgas administratīvās prakses piemērošanu, kas stiprina Vācijas finanšu pārvaldes pozīcijas. Administrācija konsekventi piemēro jau spēkā esošās prasības un nav konstatējusi nekādus strukturālus izpildes trūkumus.

Lēmumā arī uzsvērts, ka algas un līdzīgu atlīdzību var aplikt ar nodokļiem tikai dzīvesvietas valstī saskaņā ar 14.panta 1.daļas 1.teikumu DBA-Luxembourg 2012, ja vien darbs netiek veikts otrā līgumslēdzējā valstī. Skaidrība šajā regulā sniedz skaidru pamatu rīcībai gan nodokļu maksātājiem Vācijā, gan nodokļu administrācijai.

Sīkāku informāciju par šo tēmu skatiet [Bundesfinanzhof] dokumentācijā (https://www.bundesfinanzhof.de/de/suche/nachrichten-online/detail/pdf/STRE202520131?type=1646225765).