40 Šengenas gadi: Trīre un Luksemburga svin atvērtās robežas!

40 Šengenas gadi: Trīre un Luksemburga svin atvērtās robežas!

Šogad lielākais Sar-Lor-Lux reģions var atskatīties uz svarīgu attīstības posmu, kas ir cieši saistīts ar Šengenas līgumu. Tas tika parakstīts Luksemburgā 1985. gada 14. jūnijā, un kopš tā laika tas ir radījis revolūciju aptuveni 400 miljonu cilvēku mobilitātē gandrīz 30 Eiropas valstīs. Pēdējo 40 gadu laikā regula ir ļāvusi pakāpeniski likvidēt robežkontroli, un ES tiesību aktos tā ir iekļauta kopš 1999. gada, ļaujot pilsoņiem gūt labumu no jauna veida ceļošanas brīvības, kas ir atvieglojusi pārvietošanos, degvielas uzpildīšanu un iepirkšanos pāri robežām. Kā [SWR](https://www.swr.de/swraktuell/rheinland-pfalz/trier/wie-trierer-und-luxemburger-seit-40-jahren -von-den-offenen-börsen-des-schengen-vertrags-beim-pendeln-tanken-und-inkaufen-profitieren-100.html) ziņo, ka aptuveni 50 000 vāciski runājošu cilvēku katru dienu izmanto atvērtās robežas ar Luksemburgu sniegtās priekšrocības, lai tur strādātu.

Ekonomiskās priekšrocības ir nozīmīgas Trīres reģionam. Luksemburgas uzņēmumi gūst labumu no kvalificētiem speciālistiem no pierobežas reģiona, savukārt daudzi vācieši izmanto cenu atšķirības Luksemburgā, īpaši degvielai un dzērieniem. Trīre piesaista arī daudzus apmeklētājus no Luksemburgas, kas stiprina un veicina vietējo ekonomiku.

Jubilejas svinības

Šogad tiek atzīmēta arī Šengenas līguma 40. gadadiena. Šengenas pilsētā 2025. gada 14. jūnijā plānotas lielas svinības, tostarp oficiāla ceremonija, jaunas izstādes atklāšana Eiropas Šengenas muzejā un kopienas svētki. Gaidāmi tādi goda viesi kā Luksemburgas lielhercogs Anrī un lielhercogiene Marija Terēze, kā arī Roberts Gebelss, kurš līgumu parakstīja 1985. gadā.

Tomēr atvērtās robežas nav bez izaicinājumiem. Politiski un sociāli tiek apspriesta pagaidu stacionārā kontrole, ko Vācija vēlētos ieviest uz vairākām Šengenas iekšējām robežām no 2024. gada. Šie pasākumi, kuru mērķis ir apkarot nelegālo migrāciju un pārrobežu noziedzību, ir ierobežoti un rada jautājumus par turpmāko robežkontroles pārvaldību.

Pašreizējie izaicinājumi un jauni pasākumi

Šengenas līguma kontekstu šodien joprojām raksturo izaicinājumi, kā to parāda ES savā migrācijas pārvaldības uzlabošanas stratēģijā. 2021. gadā nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits pie ES ārējām robežām bija tikai 200 000, kas ir būtisks samazinājums salīdzinājumā ar 1,83 miljoniem 2015. gadā. Ņemot vērā šos notikumus, ES mērķis ir pastiprināt kontroli uz ārējām robežām un ieviest efektīvākus patvēruma pieteikumu iesniegšanas procesus. Šim nolūkam tiek izstrādāti jauni instrumenti un aģentūras, kā ziņo Eiropas Parlaments.

Piemērs tam ir Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), kas, domājams, sāks darboties līdz 2025. gada vidum. Mērķis ir identificēt noziedzniekus un drošības riskus pirms to ienākšanas ES. Turklāt notiek darbs pie Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras aprīkošanas, lai līdz 2027. gadam nodrošinātu 10 000 robežapsardzes darbinieku un uzlabotu kapacitāti uz ārējām robežām.