Robežkontrole: Reinzemē-Pfalcā un kaimiņvalstīs pieaug neapmierinātība!

Robežkontrole: Reinzemē-Pfalcā un kaimiņvalstīs pieaug neapmierinātība!

Diskusija par robežkontroli Eiropā arvien vairāk sasniedz kritisku dimensiju, jo īpaši uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju un Franciju. Reinzemes-Pfalcas štata parlamenta prezidents Hendriks Herings pauda bažas par pašreizējo kontroli Namīras Starpreģionālajā parlamentārajā padomē (IPR). Skaļi stern.de Mēs aktīvi strādājam pie rezolūcijas, kas sūtīs kritisku signālu valdībām.

Pagājušajā nedēļā IĪT sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta šo kontroļu būtiskajai ietekmei uz pierobežas reģionu. Aptaujas, kurās piedalījās uzņēmumi un svārki, liecina, ka šīm kontrolēm jau ir manāmas sekas. Aptuveni 280 000 pārrobežu braucēju ir aktīvi lielākajā reģionā, un daudzi katru dienu pie robežām zaudē vairāk nekā stundu. Tāpēc federālās policijas augstās personāla izmaksas ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, izvērtējot kontroles.

Aicināja atgriezties pie bezmaksas ceļošanas

Neapmierinātība ar robežkontroli ir dzirdama ne tikai reģionālā, bet arī starptautiskā mērogā. Politiķi no vairākām ES valstīm, tostarp Polijas iekšlietu ministrs Tomašs Siemoniaks, aicina atgriezties pie bezmaksas ceļošanas Eiropā. Savā uzrunā Šengenas līguma 40.gadadienas svinībās viņš norādīja, ka Vācijai būtu jāatsakās no robežkontroles. Šo tēmu apsprieda tagesschau.de vispusīgi risināts.

Arī Luksemburgas politiķi, piemēram, mērs Mišels Glodens, ir kritiski un uzskata, ka kontrole ir “absurda”, jo funkcionalitāte robežu trīsstūrī joprojām ir iespējama bez tām. Šajā kontekstā Luksemburgas ārlietu ministrs Ksavjers Betels uzsver nepieciešamību aizsargāt bezrobežu ceļošanu Šengenas zonā. Turklāt daudzi brīdina par Eiropas sasniegumu pakāpenisku demontāžu, kas liek pašreizējām kontrolēm šķist vēl steidzamākas.

Vācijas nostāja

No Vācijas puses federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts ir devis rīkojumu veikt intensīvākas kontroles, kas izraisījis tālāku kritikas pieaugumu. Reinzemes-Pfalcas premjerministrs Aleksandrs Švicers un Federālās padomes prezidente Anke Rēlingere iestājas par to, ka robežkontroli nevajadzētu uzskatīt par pastāvīgu situāciju. Šengenas līguma parakstīšanas diena 1985. gada 14. jūnijā joprojām ir nozīmīgs pavērsiens Eiropas integrācijas vēsturē; No sākotnēji piecām valstīm Šengenas zonā tagad ir 29 dalībvalstis ar aptuveni 420 miljoniem iedzīvotāju.

Herings pieļauj, ka lēmums par rezolūciju tiks pieņemts apritē tuvāko divu līdz trīs nedēļu laikā, taču daži izmaiņu pieprasījumi jau ir apspriesti. Jāskatās, kā galu galā izvērtīsies dažādu valdību sarunas par robežkontroli.