Atklājiet Donnersbergas noslēpumus mūsu ģeogrāfiskajā tūrē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Izbaudiet ģeogrāfisko ceļojumu pa Donnersbergu 27. jūlijā. Atklājiet šī unikālā reģiona ģeoloģiju un vēsturi!

Erleben Sie am 27. Juli die Geo-Tour am Donnersberg. Entdecken Sie die Geologie und Geschichte dieser einzigartigen Region!
Izbaudiet ģeogrāfisko ceļojumu pa Donnersbergu 27. jūlijā. Atklājiet šī unikālā reģiona ģeoloģiju un vēsturi!

Atklājiet Donnersbergas noslēpumus mūsu ģeogrāfiskajā tūrē!

Svētdien, 2025. gada 27. jūlijā, Donnersbergas tūrisma asociācija aicina jūs aizraujošā ģeotūrē uz augstāko Pfalcas virsotni – Donnersbergu. Pasākums ar tēmu “Zemes ģeoloģija un ainavu attīstība” dalībniekiem piedāvā iespēju uzzināt vairāk par ģeozinātniski nozīmīgo Lotringas-Saar-Nahe ieplaku, vulkānismu ap Donnersbergu un kaimiņu reģionu ģeoloģiju. Tikšanās vieta ekskursijai, kas ilgst aptuveni 3 līdz 3,5 stundas, ir pulksten 14:00. autostāvvietā Donnersbergā. Ekskursiju vadīs gids Kristofs Breitenbahs, kurš dalībniekiem sniegs dziļāku ieskatu aizraujošajā Donnersbergas apmetņu vēsturē, tostarp ķeltu Oppidum vēsturē, kas ir viena no lielākajām ķeltu pilsētām uz ziemeļiem no Alpiem.

Dalības maksa ir 6,00 eiro pieaugušajiem un 2,00 eiro bērniem vecumā no 7 līdz 16 gadiem. Lai piedalītos ģeogrāfiskajā tūrē, ir nepieciešama reģistrācija. Ikviens interesents var sazināties ar Donnersbergas tūrisma asociāciju tieši pa tālruni 06352-1712 vai pa e-pastu uz touristik@donnersberg.de. Papildu informācija pieejama tīmekļa vietnē Donnersbergas tūrisms pieejams.

Donnersbergas ģeoloģiskais fons

Donnersberga ir ne tikai augstākā virsotne Pfalcā ar 687 metru augstumu, bet tai ir arī aizraujoša ģeoloģiskā vēsture. Tā pirmsākumi meklējami aptuveni 290 miljonu gadu senā pagātnē, kad kalns veidojās no riolīta kā vulkānisks masīvs zemienē. Donnersbergas augstums sākotnēji bija līdz 1000 metriem, un tas sastāv no 15 līdz 16 dažādiem vulkāniskajiem kalniem, kas veidojās vienlaikus. Šie atsevišķie kalni kopā veido lielu masīvu.

Miljonu gadu laikā Donnersbergu uz laiku klāja jaunākas iežu nogulsnes zemes garozā iegrimšanas dēļ. Donnersbergas ainava atkal un atkal ir mainījusies laika apstākļu un erozijas dēļ. Apmēram pirms 20 miljoniem gadu šī Pfalcas daļa bija sala siltā, seklā jūrā, kas no dienvidiem caur Reinas Grābenu iekļuva Donnersbergas apgabalā. Tiek pieņemts, ka ledus laikmetos Donnersbergu klāja ledus, lai gan tiešu pierādījumu par to vēl nav. Šīs ģeoloģiskās iezīmes padara Donnersbergu par nozīmīgu valsts ģeotopu, kas tiek izpētīts ģeotūres laikā.

Plašāku informāciju par Donnersbergas ģeoloģiski nozīmīgajām iezīmēm un brīnišķīgo ainavu interesenti var iegūt vietnē Donnersbergas tūrisms apmeklējums.